ALEKSANDRS GRĪNS

IZLASE: SĀRTĀS BURAS

Rakstnieks Grīns — Aleksandrs Stepanovičs Griņevskis — miris 1932. gada jūlijā Veckrimā, mazā dižiem riekstkokiem apņemtā pilsētiņā.

Grīna dzīves gaitas bija grūtas. Kā tīšuprāt visi ap­stākļi bija sagadījušies tā, lai Grīnu padarītu par no­ziedznieku vai nīgru mietpilsoni. Skiet pat neizprotami, kā šis drūmais cilvēks cauri visai savai mokpilnajai dzī­vei saglabājis tik tīru diženo iztēles spēju, jūtu skaid­rību un kautro smaidu.

Grīna biogrāfija ir nesaudzīgs spriedums pirmsrevolū­cijas laika attieksmēm starp cilvēkiem. Vecās Krievijas veltījums Grīnam bija nežēlīgs, — jau kopš bērnības die­nām tas bija laupījis viņam spēju iemīlēt dzīves īstenību. Visa apkārtne drausmīga, dzīve — neciešama. Tā līdzi­nājās varmācīgai, mežonīgas patvaļas pilnai linča tiesai Grīns to gan izcieta, tomēr neuzticēšanās īstenībai sa­glabājās viņā uz visu mūžu. Viņš allaž centās bēgt no tās, domādams, ka labāk ir dzīvot starp netve­ramiem sapņiem nekā bradāt ikdienas «draņķos un mēslos».

Grīns radīja savās grāmatās citu pasauli ar jautriem un drosmīgiem cilvēkiem, skaistuma apdvestu zemi, kur saulē smaržo mežu biezokņi, — tādu zemi, kura nav atro­dama uz kartes un kurā noris brīnišķīgi notikumi, kas rei­bina prātus kā laba vīna malks.