Kā stāsta mani vecāki, pirmais vārds, kuru es esot spējis puslīdz'skaidri izrunāt, bijis nevis tradicionālais "mamma" vai "papa", bet gan "zoo"; es to esot spalgā balsī atkārtojis tik ilgi, kamēr kāds no viņiem, lai es apklustu, aizvedis mani uz zoodārzu. Kad es mazliet paaugos, mēs dzīvojām Grieķijā, un tur man piederēja milzumdaudz mājas mīluļu -, sākot ar pūcēm un beidzot ar jūraszirdziņiem, un visu savu brīvo laiku es pavadīju, pētīdams apkārtējos laukus un meklēdams papildinājumus savai dzīvnieku kolekcijai. Vēlāk es gadu nostrādāju Vipsneidas zoodārzā par jaunāko kopēju, lai gūtu pieredzi darbā ar lielākiem dzīvniekiem - tādiem kā lauvas, lāči, bizoni un strausi, kurus nav iespējams vienkārši turēt mājās. Kad aizgāju no Vipsneidas, es laimīgā kārtā ieguvu pietiekami daudz naudas, lai varētu finansēt savu pirmo ekspedīciju, un kopš tā laika ceļoju regulāri.
Kaut arī kolekcionēšana nav viegls darbs un bieži sagādā vilšanos, tā pilnīgi noteikti ir īstā nodarbošanās visiem, kuri mīl dzīvniekus un kuriem patīk ceļot. Šajā grāmatā esmu centies parādīt, ka grūto darbu un vilšanos gandrīz vienmēr ar uzviju gandarī veiksme, sajūsma un prieks, kādu sagādā ne tikai dzīvnieku sagūstīšana, bet ari to vērošana dabiskajā vidē.
Pirmā daļa
Kolekcionēšana Kamerūnā