Zemajā pamežā gar ceļa malām skraidelēja milzīgi daudz agāmu. Šie rāpuļi bija gandrīz tikpat koši kā putni, jo tēviņiem ir spilgti oranža galva un ziliem, sudrabainiem, sarkaniem un melniem plankumiem klāts ķermenis; savukārt mātītes ir rožainas ar izteikti ābolzaļiem plankumiem. Šīm ķirzakām ir dīvains paradums enerģiski māt ar galvu, un izskatās ļoti savādi, kad tās šaudās apkārt, cita citu vajādamas, un tad pēkšņi apstājas, lai pamātu ar košo galvu. Gandrīz tikpat daudz kā ķirzaku bija arī pundura zivjudzenīšu - sīciņu, par zvirbuli mazāku putniņu ar koši zilu muguru, oranžu krūtežu un koraļļ- sārtu knābi un kājām. Atšķirībā no Anglijas zivjudzenīšiem šie mazie putniņi pārtiek no siseņiem, sienāžiem un citiem kukaiņiem. Viņi dučiem tupēja uz telegrāfa stieplēm vai kritušu koku stumbriem un cerīgi blenza lejup uz zāli un krūmiem. Laiku pa laikam kāds no viņiem šāvās kā akmens no savas laktas un tad atkal pacēlās spārnos, stingri satvēris knābī sienāzi, gandrīz tikpat lielu kā pats.
Trīs dienas pēc piekrastes atstāšanas es sasniedzu Mamfi. Šo ciematu biju izvēlējies par bāzes nometni vairāku iemeslu dēļ. Vācot savvaļas dzīvniekus, vieta bāzes nometnei jāizraugās ļoti rūpīgi - tai jābūt gana viegli sasniedzamā attālumā no jebkāda veikala, lai varētu pietiekamā daudzumā iegādāties konservus, naglas, tīklus un citas svarīgas lietas; tāpat arī nometnei jāatrodas visai tuvu ceļam, lai kravas mašīnas varētu piebraukt pēc iespējas tuvāk, kad pienāks laiks doties mājup.