Kad nu viss bija sagatavots un milzum liela būru kaudze gaidīja savus iemītniekus, es varēju sākt meklēt tos dīvainos dzīvniekus, kuru dēļ biju tik tālu atceļojis.
Dzīvnieku gūstīšanas noteikumi nudien vēl nav uzrakstīti. Viss atkarīgs no vides, kādā ķērāji darbojas, un no dzīvniekiem, kādus plānots noķert. Kamerūnā es izmantoju vairākus paņēmienus, un viena no vissekmīgākajām metodēm bija ar vietējo mednieku suņu palīdzību. Šiem suņiem ap kaklu bija siksnas ar maziem koka zvārgulīšiem, tā ka to radītā klaboņa palīdzēja izsekot suņu atrašanās vietai, kamēr tie biezajos krūmos dzinās pakaļ medījumam.
Vienas no aizraujošākajām šāda veida medībām notika apmēram divdesmit piecas jūdzes attālajā N'da Ali kalnā. Vietējie mednieki man bija stāstījuši, ka šā kalna augstākajās nogāzēs atrodams dzīvnieks, kuru es īpaši tīkoju iemantot, - melnkājai- nais mangusts, ļoti liels savas dzimtas radījums ar krēmkrāsas kažoku un šokolādes brūnām ķepām. Es zināju, ka Anglijā nekad nav bijis apskatāms dzīvs šīs sugas eksemplārs, tāpēc biju cieši apņēmies mēģināt, ja vien iespējams, kādu noķert.
Mēs devāmies ceļā ļoti agri no rīta - es pats, četri mednieki un pieci diezgan noplukuši suņi.