Tas bija toreiz, kad viņš teica savu slaveno brīdinājuma sprediķi, ko visā kopumā varētu dēvēt par Ābela Ā Jo mūžības definējumu. Protams, tāpat kā to mēdza darīt Billijs Svētdiena attiecīgos gadījumos, arī Ābels Ā Jo šo definējumu bija nočiepis. Bet salās jau neviens to nezināja, un Ābela A Jo atdzimšanas mācības vērtējums cēlās par simt procentiem.

Tovakar viņam sprediķošana veicās tik sekmīgi, ka viņš no jauna lika atdzimt daudziem jau ticībai pievērstajiem, kas, ceļos mezdamies, brēca savu grēksūdzi, juku jukām spaidīdamies ar jauniem ticībai pievērsto bariem, kuri dega šķīstīšanās ugunīs; starp jaunatgrieztajiem bija pus- rota nēģeru zaldātu no divdesmit piektā kājnieku pulka garnizona, kāds ducis kavalēristu no ceturtā jātnieku pulka, kas te uzturējās pa ceļam uz Filipinām, tikpat daudz piedzērušu karakuģa matrožu, dažādas dāmiņas no Ivilejas un puse piekrastes salašņu.

Ābels Ā Jo, sava rasiskā sajaukuma pēc pats būdams iejūtīga dvēsele un pazīdams cilvēka raksturu vispār, bet Alises Akanas dabu it sevišķi, labi zināja, ko dara, kad tajā ievērojamā vakarā cēlās kājās un izskaidroja dievu, elli un mūžību Alisei Akanai saprotamos jēdzienos. Jo gluži nejauši viņš bija uzgājis Alises vājo vietu. Kaismīgi mīlēdams dabu tāpat kā visi polinēzieši, viņš vispirms bija atklājis, ka Alise dzīvo vienās bailēs no zemestrīcēm un vulkānu izvirdumiem. Kādreiz sen atpakaļ viņa uz Lie­