ALEKSANDRS DIMĀ(dēls)
KAMĒLIJU dĀma
Romāns
I.
Pēc manas sapratnes raksturus var radīt tikai pēc ilgas pazīšanās ar cilvēkiem un viņu pētīšanas, tāpat kā svešā valodā var runāt, šo valodu nopietni iemācoties.
Es vēl neesmu pietiekami vecs, lai izdomātu romānu galvā, tādē] ierobežošos ar šo patieso notikumu atstāstīšanu un lasītāju lūdzu tiem ticēt, jo visas, ar šiem notikumiem saistītās personas, izņemot galveno, vēl dzīvo.
Bez tam, I'arīzē atradīsies vesels bars še aprakstīto notikumu aculiecinieku, kas visu to varēs apliecināt, ja mana vārda vien nepietiktu.
Sevišķi gadījumi dod vienīgi man iespēju visu to aprakstīt, jo man vienam zināmi daudzie sīkumi, bez kuriem stāsts būtu nepilnīgs un neinteresants.
Lūk, kā es iepazinos ar šiem sīkumiem: — 1847. gadā 12. martā Lafita ielā es izlasīju lielu dzeltenu sludinājumu par mēbeļu un vecu, retu lietu ūtrupi. Pēdējā bija izsludināta sakarā ar kādas personas nāvi. Šīs personas vārds gan nebija minēts, bet toties bija aprādīta adrese un laiks: Antenes ielā 9 no divpadsmitiem līdz pieciem, šī mēneša 16. dienā.
Bez tam vēl sludinājumā bija teikts, ka 13. un 14. martā ieinteresētie var izdarīt dzīvokļa un mēbeļu iepriekšēju apskati.