Tālab arī laiviņa vai īpaši izveicīgs peldētājs varēja uzdrošināties doties šajā kanālā. Tomēr šim peldētājam tad arī vajadzēja būt spēcīgam, lai varētu veiksmīgi lauzties pretī ūdens brāzmām. Tāpēc devītās laiviņas kapteinis neat- slābināja vērību un nemitējās paklusām lādēt malahini, būdams netīkamajā pārliecībā, ka šie abi malahini piespiedīšot viņu laist devīto numuru jūrā un doties tiem pakaļ, kad būšot atskārtuši, ka straume ir pārāk spēcīga, lai peldētu tai pretī. Ja pašam gadījies iekulties tādā klizmā, viņš būtu griezies vairāk pa kreisi, uz Dimanta Galvas pusi, un tādējādi nokļuvis kanaku bangotnes pret krastu vērstajā plūdumā. Bet tāpēc jau tas arī bija viņš, divdesmit divus gadus vecs bronzas krāsas Herkuless, visblondākais gaišmatis, kādu vien subtropu saule jebkad nodedzinājusi mahagonija brūnumā; viņa ķermenis, auguma līnijas un muskulatūra stipri atgādināja hercoga Kaha- namoku lielisko ķermeni. Simt jardu peldējumā pasaules čempions vienmēr uzvarēja viņu, bet vairāku jūdžu distancē viņš spēja šim čempionam appeldēt riņķī un apkārt.
Neviens no ļaužu simtiem visā piekrastē, ja neskaita šo kapteini un viņa komandu, nezināja, ka Bārtoni aizpeldējuši garām lēkšanas tornim. Visi, kas bija vērojuši vlqiis