ŽILS VERNS
KAPTEIŅA GRANTA BĒRNI
.
Pirmā daļa
I nodaļa ĀMURZIVS
1864. gada 26. jūlijā, spirgtam ziemeļaustrumu vējam pūšot, Ziemeļu kanāla viļņus ar pilnu tvaiku šķēla stalta jahta. Tās bezānmastā plīvoja Anglijas karogs, bet grotmastu greznoja gaiši zils vimpelis, uz kura zem hercoga kroņa bija zeltā izšūti iniciāļi «E. G.». Šīs jahtas nosaukums bija «Dunkans». Tā piederēja lordam Glenervenam, vienam no sešpadsmit skotu pēriem augšnamā un visā Apvienotajā Karalistē slavenā Temzas jahtkluba goda biedram.
Lords Edvards Glenervens brauca kopā ar savu jauno sievu lēdiju Helēnu un vienu no saviem brālēniem — majoru Maknebu.
Nesen uzbūvētais «Dunkans» bija devies dažu jūdžu izmēģinājuma- >raucienā ārpus Klaidas līča un patlaban atradās atceļā uz Glazgovu. Pie ipvāršņa jau iznira Aranas sala, kad sardzes matrozis signalizēja, ka jah- as ķīļūdenī peld kāda milzīga zivs. Kapteinis Džons Mengls tūdaļ pazi- īoja par to lordam Edvardam. Uzkāpis kopā ar majoru Maknebu uz klāja,, ords pajautāja kapteinim, kas, pēc viņa domām, šis nezvērs varētu būt..