Vienīga­jam lielgabalam kuģa priekšgalā tik prāvi krājumi būtu lieki. Tas likās aizdomīgi. Turklāt kuģī atradās gigantiski zāģi un dažādas varenas ierīces, piemēram, sviras un svina bluķi, rokas zāģi, milzu cirvji, liels vairums cilindru ar sprāgstvielām, kuru eksplozija spētu uzraut gaisā Liver­pūles muitnīcu. Tas viss atstāja dīvainu, pat baismīgu iespaidu, nemaz nerunājot par raķetēm, signalizācijas aparātiem un neskaitāmiem dažāda veida kuģa lukturiem.

Krastmalas dokos skatītāju acis priecēja arī gara sar­kankoka laiva vaļu medībām, ar gutaperču klāta skārda piroga un kaučuka mēteļi un maisi, kurus, iepūšot tajos gaisu, varēja pārvērst laivās.

Ļaužu ziņkāre un nemiers augtin auga, jo ik mirkli līdz ar bēgumu «Forvards» varēja uzsākt savu noslēpumaino ceļojumu.

II

NEGAIDĪTA VĒSTULE

Lūk, kādu vēstuli pirms astoņiem mēnešiem saņēma Ri­čards Šendons:

«Eberdīriā 1859. gada 2. augustā.

Ričardam Šendona kungam Liverpūlē.

Godātais kungs!

Ar šo vēstuli daru Jums zināmu, ka Liverpūles bankā pie «Markvartiem un Ko» esmu noguldījis sešpadsmit tūk­stošus mārciņu sterliņu. Šeit pievienotie čeki ar manu pa­rakstu ļaus Jums brīvu rīcību minētās summas robežās.

Jūs mani nepazīstat. Nav svarīgi. Es pazīstu Jūs. Un tas ir galvenais.