Trešā virsnieka kajīte atradās kubrikā, plašā matrožu guļamtelpā; puiši tur jutās lieliski; jāšaubās, vai tik ērtu iekārtojumu viņi kādā citā kuģī būtu redzējuši. Šeit par matrožiem rūpējās kā par dārgu,kravu; kopējās guļamtel- pas vidū atradās liela krāsns.
Doktors Klobonijs uz «Forvarda» šķita īsti savā jomā. Kajītē viņš bija pārcēlies jau sestajā februārī, t. i., nākamajā dienā pēc kuģa ielaišanas ūdenī.
— Ja gliemezis savu mājiņu varētu iekārtot pēc paša gaumes, tas būtu vislaimīgākais radījums pasaulē, — doktors mēdza teikt. — Pacentīšos tapt tāds prātīgs gliemezis.
Un patiesi, doktora Klobonija kajīte, gliemežnīca, kurā tam ilgi nāksies uzturēties, ieguva ļoti pievilcīgu izskatu; izvietodams bagāžu, doktors priecājās tā, kā var priecāties tikai bērns vai zinātnieks. Grāmatas, herbārijus, mapes, zinātnisko eksperimentu piederumus, fizikas instrumentus, termometru kolekcijas, barometrus, higrometrus, nokrišņu mērītājus, tālskatus, kompasus, sekstantus, kartes, plānus, pudeles un pulverus, savas bagātīgās kuģa aptiekas zāļu flakoniņus — it visu viņš tik priekšzīmīgi sakārtoja, ka šīs kārtības dēļ viņu varētu apskaust pat Britu muzejs. Sešas kvadrātpēdas lielajā telpā tika sakopoti neskaitāmi dārgumi. Doktoram atlika pastiept roku, lai vienā mirklī, neizkustoties no vietas, kļūtu par ārstu, matemātiķi, astronomu, ģeogrāfu, botāniķi vai konhiologu.