
- Šajā zālē atrodas četri Indriķi, - karalis turpināja, - Francijas Indriķis, Indriķis Kondē, Indriķis Gīzs un tikai viens Navarras Indriķis.
- Nu un tad?
- Ko jūs teiktu, ja šis Navarras Indriķis visu šo nakti pavada pie jums?
- Visu nakti?!
- Jā! Vai tad jūs būsit pārliecināta, ka viņš neatrodas pie citas?
- Jūsu augstība, ja jūs to izdarītu… - baronese de Sova iesaucās.
- Goda vārds, izdarīšu!
Baronese pacēla savas lielās, naivās acis, kas solīja tik daudz svētlaimes, un uzsmaidīja karalim, kura sirds aiz prieka strauji nodrebēja.
- Nu, ko jūs tādā gadījumā teiktu? - viņš vaicāja.
- Tādā gadījumā jāatzīst, ka jūsu augstība mani patiešām mīl, - Šarlote atbildēja.
- Un to jūs atzīstat tāpēc, ka tā ir patiesība!
- Bet kā to nokārtot? - baronese de Sova čukstēja.
- Kā? Jums taču ir kāda istabene, kurai jūs uzticaties?
- Jā, viena no viņām, Dariola, ir man uzticīga līdz nāvei. Viņa prot glabāt noslēpumus.
- Jauki! Baronese, pasakiet lai meitenei, ka es viņu apzeltīšu, kad kļūšu par Francijas karali, kā to apgalvo astrologi.
Šarlote pasmaidīja. Visi jau sen zināja, ka bearnieša solījumiem nevar ticēt.
