
Bet arī tas vēl nav viss. Karalis Kārlis IX ietiepīgi, pat stūrgalvīgi, pieprasīja šīs laulības, kuras ne tikai nodrošināja mieru viņa valstī, bet kurām arī vajadzēja pievilkt Parīzei pašus ievērojamākos hugenotus. Līgavainis bija protestants, bet līgava katoļticīgā, tāpēc, lai noslēgtu laulības, bija jāsaņem pāvesta Gregora XIII piekrišana. Tā ilgi nepienāca, un šī vilcināšanās ļoti uztrauca tagad jau mirušo Navarras karalieni. Reiz viņa bija izteikusi karalim savas šaubas, ka piekrišana nemaz netiks dota.
- Esiet mierīga, mīļo krustmāmiņ! - karalis atbildēja. - Jūs es cienu vairāk nekā pāvestu, bet savu māsu mīlu vairāk, nekā baidos no viņas. Es neesmu hugenots, bet neesmu arī muļķis. Ja viņa gaišība pārāk ilgi pretosies, es pats paņemšu Margo pie rokas un pats viņu aizvedīšu uz baznīcu, lai viņa varētu salaulāties ar jūsu dēlu.
