Bet atkal Austrumi jau kliedz!

Klau, Kaukāz, galvu zemu liec

Un padodies: Jermolovs klātul

Vairs kara sauciens neskanēs:

Prot krievu zobens stipri stāvēt!

Kas, Kaukāzdēli, pateikt spēs,

Cik briesmīga bij jūsu nāve!

Ne mūsu asinis būs lās,

Kas paglābt iespēs jūs no bēdas,

Ne rumaki, ne kalnu grēdas.

Ne brīves alkas svētākās.

Reiz krita Batijs, cilšu nodots,

Bet tagad Kaukāzs nodod jūs:

Jau zobeni un šķēpi rūs,

Rimst bultas, mērķi neatrodot;

Bez kādām bailēm ceļnieks klīst

Pa kalnu aizām, kur jūs mitāt,

Un mums par to, kā cīņā kritāt,

Vairs tikai teiksmas pastāstīs.

.