Kas attiecas uz naktsmājām, tad te viss ir vēl vienkāršāk: nonācis kādā ciemā, jūs jājat tam cauri pa galveno ciema ielu, izvēlaties māju, kāda jums patīk, un pieklauvējat.

Pēc dažiem mirkļiem mājas saimnieks vai saimniece parādās uz sliekšņa, lūdz jūs ienākt, piedāvā jums pusi no savām vakariņām, ja citas nav, atdod jūsu rīcība savu gultu, un nākamā dienā, pavadot jūs līdz vārtiem, jums vēl pateicas, ka esat apmetušies tieši pie viņa.

Pats par sevi saprotams, ka par kaut kādu atlīdzību nevar būt ne runas: mazāko norādījumu uz to saimnieks uzskatītu par apvainojumu. Ja saimniecības vadītāja ir jauna meitene, jūs varat uzdāvināt viņai kādu zīda lakatu, ar kuru tā izgreznotos, ejot uz Kalvi vai Kortesa svētkiem. Ja jūs ir apkalpojis vīrietis, tad viņš no jums labprāt pieņems nazi vai dunci, ar kuru tas nepieciešamības gadījumā varētu nogalināt savu ienaidnieku.

Vēl nākas ievērot kādu apstākli, proti: vai mājkalpotāji nav saimnieka nabadzīgie radinieki, kas palīdz saimniecībā, par ko saņem pārtiku, dzīvokli un vienu vai divus piastrus mēnesī.

Bet lai neviens nedomā, ka saimniecības, kur strādā viņu īpašnieku piecpadsmitās vai divdesmitās radniecības pakāpes brālēni vai māsīcas, tāpēc būtu sliktāk apkoptas. Nepavisam. Korsika ir gan Francijas departa­ments un tomēr tālu no tā, lai varētu saukt par Franciju.