Tā kā pēc parastajiem viesmīlības likumiem (par tiem jau minēju) es varēju izvēlēties no visām tām simts vai simts divdesmit mājām, cik bija ciemā, manas acis centās saskatīt tādu, kas man solītu iespējami lielākas

Vendeta — asinsatriebība

ērtības, un es apstājos pie kādas četrstūrainas ēkas, kas izskatījās pēc cietokšņa, kuru virspus durvīm visgar logiem apjoza galerijveidīga izbūve.

Man tas bija pirmais gadījums redzēt šādus nocietinājumus, bet līdz ar to man jāaizrāda, ka Sartēna ir klasiska vendetas zeme.

—           Ā, labi, — noteica mans pavadonis, ar acīm sekodams manas rokas norādītajā virzienā, — mēs apmetīsimies pie Savilijas Defranšī kundzes. Jā, jā, jūsu cienības izvēle nav slikta un var redzēt, ka jums šai ziņā netrūkst pieredzes.

Vēl mums jāpasaka, ka šinī astoņdesmit sestajā Francijas departamentā parasti runā itāliski.

—           Bet, — es jautāju, — vai tas nebūtu neērti, ja es izlūgtos kādas dāmas viesmīlību, jo ja vien esmu pareizi sapratis, šī māja pieder kādai sievietei.

—            Bez šaubām, — viņš izbrīnījies atbildēja, — bet kādas neērtības pēc jūsu cienības domām tur gan varētu rasties?

—            Ja šī sieviete ir jauna, — es teicu, vadīdamies pēc zināmām pieklājības jūtām, vai labāk sakot, īstas parīzieša patmīlības dēļ, — vai viena zem viņas jumta pavadīta nakts nevarētu to sakompromitēt?