KOSMOSA TIRGOŅI

F. POLS M.KORNBLŪTS

fantastikas pasaulē

Torīt ģērbdamies, es domās pār­cilāju garu statistikas skaitļu rindu, visu noklusējamo un pār­spīlējamo — visu to, ko viņi vēlējās dzirdēt manā pārskatā. Mana no­daļa — Ražošanas sektors — bija ļoti cie­tusi darbinieku biežās mainīšanās un slimo­šanas dēļ, bet darbs neveicas, ja nav cilvēku, kas strādā. Tomēr bija maz ticams, ka valde to uzskatīs par attaisnojošu iemeslu.

Es ieberzēju seju ar depilatorajām ziepēm un pabāzu zem strūkliņas, kas lēnām tecēja no saldūdens krāna. Tā, protams, bija izšķēr­dība, bet es taču maksāju nodokļus, turklāt no sālsūdens man iekaisa sejas āda. Vēl ne­biju noskalojis pēdējo ziepjaino bārdas ru­gāju, kad ūdens strūkliņa apsīka. Klusi lādē­damies, pabeidzu skaloties sālsūdenī. Pēdējā laikā tā atgadījās visai bieži; daži te vainoja «konsu» sabotierus. Visā Ņujorkas Ūdens ap­gādes korporācijā tika pārbaudīta pilsoņu lojalitāte, tomēr līdz šim no tā labāk nebija kļuvis.

Uz brīdi manu uzmanību piesaistīja tele­vīzijas rīta ziņas uz ekrāna, kas atradās virs tualetes spoguļa. Prezidenta vakardienas runa, kadrs ar masīvo, sudraboto Venēras raķeti Arizonas smiltājos, nemieri Pa­namā … Tiklīdz skaņu lentē bija noskanējis stundas ceturkšņa signāls, es izslēdzu tele­vizoru.