Bet pat jokojot es nekad neatļāvos salīdzinājumu, ka pats esmu apmēram tāds kā upurjērs. Domāju, ka neviens no mums, izņemot varbūt Metu Ranstedu, nebūtu ar mieru iedzīvošanās dēļ vien barot ļaudis ar narkotiskām vielām. Bet, klausīdamies Fau­lera Sokena runā, paši savu aizrautīgo rep­liku apmāti, mēs bijām spējīgi uz visu, lai tikai pakalpotu savam biznesa dievam.

Es ar to negribu teikt, ka esam noziedz­nieki. Alkaloīds kafitā, kā norādīja Harvijs, nav organismam kaitīgs.

Kad visi bijām pateikuši savu sakāmo, Faulers Sokens nospieda citu pogu un pa­rādīja mums kādu rasējumu. Viņš rūpīgi un pamatīgi izskaidroja to, rādīja mums tabulas, shēmas un diagrammas par jauno Faulera Šokena asociācijas filiāli, kuru paredzēts nodibināt, lai pārņemtu visu Venēras izpēti un ekspluatāciju. Viņš sīki izklāstīja, cik grūti bijis sameklēt Kongresa locekļu vidū labvēļus un tos attiecīgi ietekmēt, līdz bei­dzot izdevies panākt monopoltiesības iegūt visus iespējamos labumus no šīs planētas, un

es sāku apjēgt, kādēļ viņš varēja atjauties deviņas minūtes ilgu reklāmas raidījumu. Viņš paskaidroja, ka valdība — dīvaini, ka mēs vēl joprojām domājam un runājam par šo dažādu spiedienu reģistrācijas iestādi kā par orgānu ar savu gribu un principiem, •— ka valdiba gribot, lai Venēra būtu amerikāņu planēta, un tādēļ nolēmusi izmantot ameri­kāņu sevišķo reklāmas mākslu. Klausoties Sokena vārdos, arī mums pielipa viņa de­dzība. Es apskaudu to cilvēku, kam uzticēs vadīt Venēras nodaļu; mēs visi justos pago­dināti, ja mums piedāvātu šo posteni.