amēr pārējie valdes vīri iz­klīda pa savām nodaļām, es pāris minūtes pakavējos pie Faulera, un brauciens liftā no

sanāksmju telpas līdz manai nodaļai as­toņdesmit sestajā stāvā ilga vēl dažas sekun­des. Tāpēc, kad ierados savā kabinetā, Es- tere jau bija paspējusi novākt visus papīrus no mana rakstāmgalda.

— Apsveicu, mister Kuitenej, — viņa teica. — Jūs pārceļaties uz astoņdesmit de­vīto stāvu. Vai tas nav brīnišķīgi? Tagad arī man būs sava personiskā darbistaba.

Pateicos viņai un, pārliecies pār galdu, pa­cēlu telefona klausuli. Vispirms man būtu vajadzējis sapulcināt savu personālu un no­dot Ražošanas nodaļas vadības grožus; amatu secībā nākamais bija Toms Džilspajs. Bet es vispirms atkal mēģināju sazvanīt Ke- tiju. Joprojām neviens neatbildēja, tāpēc iesaucu savus darbiniekus.

Viņi, kā pieklājas, nožēloja manu aiziešanu, lai gan vienlaikus priecājās, ka visi var pavirzīties pakāpienu augstāk pa karjeras kāpnēm.

Un tad jau bija klāt lenča laiks, tāpēc atliku Venēras problēmas uz pēcpusdienu.

Piezvanīju vēlreiz, tad ātri paēdu mūsu ēdnīcā, ar liftu nobraucu līdz apakšzemes vil­cienam un ar to — kādus sešpadsmit kvar­tālus dienvidu virzienā.