Otrs faktors tikai daļēji attiecās uz mums. Raķetes projektēja Republikas aviācijas kompānija, Bela telefona laboratorijas un Savienoto Valstu Tērauda korporācija. Biju pārliecināts, ka viņiem ir līgums ar Aizsardzības departamentu. Mūsu uzdevums bija nevis aiztransportēt cilvēkus uz Venēru, bet darīt visu, lai viņus turp vilinātu. Kad mājasmāte uzzina, ka izdegušā hromētā maizīšu grauzdētāja vietā nevar nopirkt citu, jo hroms nepieciešams Venēras raķetes dzinējam, vai kādas sīkas, panīkušas firmas ievēlētais mūžīgi neapmierinātais kongres- mens sāk vicināt valdības piesūtīto paziņojumu par atskaitījumiem un runā par tās neprātīgajiem pasākumiem — tieši tad sākas mūsu darbs. Mums jāpārliecina mājasmāte, ka raķetes ir daudz svarīgākas par maizīšu grauzdētājiem, mums jāpārliecina kongres- rnena pārstāvētā firma, ka tās taktika nav pareiza un var nest tikai zaudējumus.
Iešāvās prātā doma par askētisma kampaņu, bet es pats no tās tūlīt atteicos. Tad varētu ciest citi mūsu pasākumi. Varbūt derētu aizsākt reliģisku kustību, kas dotu zināmu morālu kompensāciju tiem astoņsimts miljoniem cilvēku, kuri paši nedosies kosmosā …