Bet tagad no visa lasītā uzpeld viena frāze:

… Šķērsguļa ir visnelabvēlīgākais stāvoklis.

Tiesa gan. Visnelabvēlīgākais kā pašai sievietei, tā ārstam, kas pirms sešiem mēnešiem beidzis universitāti.

—   Ko tad vairāk… rīkosimies, — pieceldamies teicu.

Annas Nikolajevnas seja atdzīvojās.

—       Demjan L'ukič, — viņa teica feldšerim, — sagata­vojiet hloroformu.

Labi, ka viņa to pateica, jo es taču nemaz nebiju skaid­rībā, vai operācija izdarāma ar narkozi. Jā, nu protams, ar narkozi — kā gan citādi!

Tomēr Doderleinā jāieskatās….

Un, noskalojis rokas, teicu:

—       Tātad norunāts … sagatavojiet visu narkozei un ap­guldiet viņu, bet es tūliņ nākšu, tikai paņemšu dzīvoklī papirosus.

—       Labi, dakter, vēl ir laiks, — Anna Nikolajevna at­bildēja.

Noslaucīju rokas, kopēja uzmeta man plecos mēteli, un es, rokas piedurknēs neiebāzis, skrēju uz mājām.

Kabinetā iededzu lampu un, aizmirsis noņemt cepuri, metos pie grāmatu skapja.

Te ir šis Doderleins. «Operatīva dzemdniecība». Steig­šus sāku šķirstīt spīdīgās lapas.

… bērna pagriešana vienmēr nozīmē mātei bīstamu operāciju…

Man pār muguru pārskrēja šermuļi.

… Galvenās briesmas ir tās, ka iespējams spontāns dzemdes plīsums.