Bija divi iemesli, kādēļ Zibeņzellis no Montānas nometa kovboja bikses un meksikāņu piešus un nokratīja Aidalio rančo putekļus no kājām. Pirmkārt, stabilā, saprātīgā un morāli stingrā civilizācija bija iznīcinājusi Rietumu lopaudzētāju rančo pirmatnējo kārtību un smalkā sabiedrība sākusi vērst saltus, nosodošus skatienus uz viņu un viņam līdzīgiem. Otrkārt, kādā izcilas pacilātības brīdī civilizētā rase bija saņēmusies un pārcēlusi savas robežas par vairākiem tūkstošiem jūdžu uz ziemeļiem. Tādā veidā nobriedusi sabiedrība neapzinātā tālredzība sagādāja dzīves telpu savai jaunajai paaudzei. Tiesa gan, turpat vai visa jaunā teritorija bija neauglīga, taču simtiem kvadrātjūdžu mūžīgā sasaluma plašumi vismaz sagādāja iespēju brīvi uzelpot tiem, kam mājās draudēja nosmakšana.

Zibeņzellis bija viens no šiem ļaudīm. Dodamies uz jūras piekrasti, viņš ļoti steidzās, un daži šerifa patruļnieki gluži labi būtu pratuši šo steigu izskaidrot; vairāk ar nekaunības nekā ar skaidras naudas palīdzību viņam tomēr izdevās kādā no Pjudžetsaundas līča ostām tikt uz kuģa un pārciest visas likstas — jūras slimību un nejēdzīgo ēdienu, ar kādu baroja starpklāja pasažierus, un palikt dzīvam. Pavisam dzeltens un nonīcis, taču joprojām nepieveicams — viņš kādā pavasara dienā nokapa no kuģa Daijā. Uzzinājis suņu, pārtikas un ekipējuma cenas, kā arī divu savā starpā naidīgu valdību muitas spaidus, viņš drīz vien saprata, ka Ziemeļi nav nekāda Meka ne- naudīgajiem. Tādēļ viņš tūliņ sāka skatīties un ausīties, kur varētu viegli un ātri ievākt ražu. Starp piekrasti un kalnu pārejām bija saradies daudz kaismīgu svētceļnieku, šos svētceļniekus Zibeņzellis nolēma apstrādāt. Iesākumam viņš ierīkoja spēļu ellīti no priedes dēļiem sameistarotā būdā; taču netīkama nepieciešamība piespieda viņu steidzami izbeigt šo nodarbību, aut kājas un doties tālāk. Pēc tam viņš spekulatīvos nolūkos uzpirka pakavu naglas, tin kopā ar naglām, ko pārdeva par likumīgu cenu, tās gāja apgrozībā — četras par dolāru, līdz negaidot tika atsūtītas simt mucas pakavu naglu, bodītei pienāca gals, un viņam vajadzēja atlikumu pārdot ar zaudējumiem.