ANNA SAKSE
LAIMES KALĒJS
PASAKA PAR ČETRIEM VĒJA DĒLIEM
DEBESU zilgmes valdniekam Vējam bija četri dēli — Ziemelis, Austrums, Rietenis un Dienvids. Tēvs sūtīja dēlus pēc kārtas plašajās debesu pļavās ganīt mākoņu aitas, apsolīdams lielo pusi valsts tam, kas vislabāk noganīs nerātno ganāmpulku.
Pirmais ganu dienai posās Ziemelis. Viņš apvilka baltu leduslāča kažoku, apāva siltus briežādas zābakus, galvā uzlika sermuliņu cepuri, bet pie jostas piekāra mirdzošu zobenu. Skaists izskatījās staltais Ziemelis: melniem matiem, sārtiem vaigiem un zaļām acīm, kas mirkšķinoties uzšķīla zilzaļas zvaigznītes. īsts karaļdēls, tēva lepnums!
— Lai tev labi sokas, mans vismīļais dēls! — pavadīdams Ziemeli, novēlēja Vējš.
Izlaidis aitas no debesu aploka, Ziemelis tvēra zobenu un, vicinādams to uz visām pusēm, trieca tās uz ganībām. Tiklīdz kāds jēriņš atdalījās no bara, Ziemelis metās uz to, aurodams briesmīgi bargā balsī. Viņš kapāja tos ar zobenu, un baltā vilna krita uz zemi kā mīkstas sniega pārslas. Viņš neļāva aitām izklīst gar visām debesu pamalēm, bet gribēja tās turēt ciešā pulkā, un tā viņa skarbie kliedzieni un zobena švīksti visu dienu biedēja ganāmpulku.