Mūns pagāja simt soļu tālāk. Kafejnīcas īpašnieks bija Bredoka pie­kritējs, tādēļ no tās logiem uz Mūnu raudzījās pavisam cits Felano. Iespējams, ka tas bija slepens momentuzņē- mums, izdarīts brīdī, kad senators spēlēja pokeru. Pa­raksts zem afišas vēstīja: «Vai jūs pirktu no šī cilvēka lietotu mašīnu?» Skatoties uz viltīgo seju ar šķielējošām acīm, gandrīz katrs atbildētu ar kategorisku «nē!».

Iedams garām neskaitāmiem Bredokiem un Felano, Mūns atcerējās sarunas ar Bredoka personīgo sekretāru, ar galveno konstruktoru, ar apsardzes priekšnieku, ar lidlauka kalpotājiem. Aptauja nebija devusi nekā jauna. Pirms izlidošanas «Zelta bulta» rūpīgi pārbaudīta. Pē­dējā no lidmašīnas saņemtā radiogramma ziņojusi, ka lidojums noris sekmīgi.

Mūns apstājās pie tabakas veikaliņa. Vienlaicīgi ar vitrīnā izliktajiem cigāriem viņš ieraudzīja garāmbrau­cošās mašīnas atspīdumu. Dažus soļus no veikaliņa ma­šīna apstājās. Tagad nebija vairs nekādu šaubu, ka tas ir tas pats zilais buiks, ko viņš laiku pa laikam manīja te priekšā, te aizmugurē. Viņam kāds sekoja.

—    Aizvest jūs, ser? — atskanēja glaimīga balss.

Mūns spēji pagriezās. Viņa priekšā stāvēja cilvēks

pelēkā uzvalkā, dziļi virs acīm uzvilktu mīkstu, pelēku platmali. Roka aicinādama norādīja uz zilās mašīnas atvērtajām durvīm.