Iepazinies ar scenāriju un Evermena atsūtīto papildu materiālu (viņa reportāžām laikrakstam «Modern Tribune», oficiālo izmeklēšanas dokumentu norakstiem, dažu Evermena un mistera Mūnlait'a sarunu stenogrammām), biju ar mieru ķerties pie romāna rakstīšanas. Notikumi īsti neiekļāvās detektīvžanra ietvaros. Lielā biznesa tikumu trāpīgs raksturojums, kā arī no padomju lasītāja viedokļa paradoksālie nozieguma motīvi deva pilnīgu pamatu uzskatīt šo grāmatu par romānu-pamfletu. Ierosināju nosaukt to «Lidmašīnas krīt okeānā».
Ceru, ka lasītāji izlasīs romānu ar interesi. Tādā gadījumā tas būs tikai Evermena nopelns. Mana līdzdalība aprobežojas ar viņa scenārija literāro apdari.
Anatols Imermanis
Paziņoju, ka visi šā romāna varoņi izdomāti. Ja mans draugs Mūnlaits, privātās detektīvu aģentūras «Mūnlaits un Deiliaurs» vadītājs, iedomājas esam detektīva Mūna prototips, tad tā ir viņa personīgā darīšana, par kuru neuzņemos nekādu atbildību.
A. A. Evermens
1
Bija velnišķīgi karsti. Privātās detektīvu aģentūras «Mūns un Deilijs» vadītājs sēdēja vienā kreklā, ļaudamies ventilatora vēdām. Pelnu traukā gulēja tikko aizsākts cigārs. Tādā karstumā nebija nekādas vēlēšanās smēķēt.