Ledus aukstais ūdens sniedza atvieglinājumu. Puslīdz nomierinājies, Mīins apģērbās un izgāja no vannas istabas. Izsmēķējis cigāru, viņš sāka justies gandrīz vai ciešami. Kad pie durvīm atkal zvanīja, Muns bija tik tālu atguvis optimismu, ka cerēja ieraudzīt īstu klientu. Viņu sagaidīja vilšanās. Uz sliekšņa gulēja «Morning Report» numurs. Mūns automātiski noslaucīja putekļus no izkārtnes «Mūns un Deilijs. Privātā detektīvu aģentūra» un ar avīzi rokā atgriezās dzīvoklī.
Kā varēja sagaidīt, pirmās lappuses bija veltītas «Zelta bultas» bojā ejai. Piektajā Mūns atrada pazīstamu vārdu. «Mis Minerva Zingere veltīgi mēģina noskaidrot «Zelta bultas» bojā ejas noslēpumu,» skanēja virsrakstā.
«— Lasītāji, iespējams, vēl atcerēsies savā laikā plašu atbalsi guvušo Spituela slepkavību, — sarunā ar mūsu korespondentu atgādināja mis Zingere. — Pēc tam kad man izdevās izsaukt nošautā mistera Spituela garu, nodibināju ar viņu pastāvīgus spiritiskus sakarus. Izmantodama viņa starpniecību, uzņēmu kontaktu ar citu pasauļu iemītniekiem. Dienvidu Krusta zvaigznājā man izdevās uziet kādas planētas vienīgo iedzīvotāju, augsti attīstītu domājošu būtni, kura stādījās priekšā kā Pul- somonīda.