Misteram Pulsomoriīdam ir patiesi brīnumai­nas telepātiskās spējas. Atrazdamies tūkstošiem gaismas gadu attālumā, viņš redz visu uz Zemes notiekošo. — Mūsu korespondents palūdza mis Minervu Zingeri pa­jautāt Pulsomonīdam, kas tam zināms par «Zelta bultas» bojā ejas cēloņiem. Mis Minerva Zingere tūdaļ iegrima spiritiskā transā, kas ilga aptuveni vienu stundu. Tran­sam beidzoties, viņa tikko sadzirdamā balsī pavēstīja: — Šoreiz viņš nav spējīgs palīdzēt. Viņš redz tikai to, kas notiek zemes virsū. Ūdens ir šķērslis viņa telepātis- kajai redzei. Bet viņš pateica, ka noslēpums drīzumā tikšot atklāts.»

Avīze izkrita Mūnam no rokām. Viņš aizmiga …

Zvans džinkstēja visaugstākajos toņos. Vēl nepamo- dies līdz galam, Mūns metās atvērt durvis. Uz sliekšņa stāvēja Deilijs. Rokā viņš turēja ar lakatu pārsegtu priekšmetu.

—    Kā klājas? — Mūns gurdi apjautājās.

—   Lieliski! — Deilijs uzvaroši sašūpoja savu mīk­laino nastu. — Vai misis Istmila bija pie jums?

Mūns apstiprinoši pamāja.

—    Cik viņa piedāvāja par savu mīļoto Robiju?

—    Tūkstoti.

—    Varat uzskatīt, ka šī nauda man rokā.

Ar iluzionista žestu Deilijs norāva lakatu. Mūna acu priekšā bija būris. Tajā sēdēja sadudzis, dzelteni zaļš papagailis. Mūns izberzēja samiegojušās acis.

—    Tas … ir . . . Robijs? Kur jūs viņu izrāvāt?