Džeks Londons

Lielās mājas mazā saimniece

Viņš uzmodās, kad vel valdīja krēsla. Aizvien viņš pamodās vienkārši, viegli, tikai acis atvērdamās

pakustējās, un viņš redzēja, ka visapkārt vēl ir tumsa. Vairums ļaužu vēl labi ieklausās, pūlas atcerēties, lai saprastu, kas notiek; bet viņš atmozdamies jau skaidri apzinājās ir laiku, ir savu vietu un pilnīgi saprata, kas notiek. Nogulējis dažas stundas, viņš bez pūlēm varēja risināt tālāk savas dzīves pārrauto pavedienu. Atmodies tūdaļ zināja, ka viņš ir Diks Forests, lielas muižas īpašnieks, kas dažas stundas bija aizmidzis, gulēt ejot ielikdams sērkociņu grāmatas lappusē, kurā vietā pārtrauca lasīšanu, un izdzēsdams gultas galvgalī elektrisko lampu.

Kaut kur tuvumā gurdeni burbuļoja ūdens strūkla. No krietna tāluma viņš dzirdēja tīkamu skaņu, kuru varēja atšķirt tikai ļoti smalka auss, un aiz prieka pasmaidīja: viņš zināja, ka tur tālumā no tiras krūts mauroja karalis Polo, viņa varenais vērsis ar īsajiem, strupajiem ragiem, vērsis, kas Kalifornijas lopu izstādēs Sakramentas novadā bija ieguvis pirmo godalgu. Smaids Dika Foresta sejā tik drīz neizdzisa, jo viņš sāka domāt par Polo jaunām uzvarām, — šogad viņš bija nodomājis apbraukāt austrumu štatu izstādes. Viņš tiem pierādīs, ka vērsis, kas dzimis un audzis Kalifornijā, var viegli sacensties ar labākajiem Jovas štata vēršiem, kas baroti ar kukurūzu, vai pat ar vēršiem, kas vesti šurp pāri okeānam.