Pēc kāda brīža smaids viņa sejā tomēr izdzisa, tad viņš izstiepa tumsā roku un piespieda pirmo no bezgala daudzām kontakta pogām. Tur bija veselas trīs rindas podziņu. Pie griestiem karājās milzīga bumba, no kuras kā zibens svitra izplūda spoža gaisma un apgaismoja plašo guļamverandu, kas no trim pusēm bija aizvilkta ar ļoti smalku vara stiepļu tīklu. Verandas ceturtā puse bija mūra siena, kurā atradās augstas, stiklotas divviru durvis.

Viņš piespieda otru slēdzi, un acumirklī spoži apgaismojās laukums uz mūra sienas, kur vienotram līdzās karājās pulkstenis, barometrs un divi termometri, — viens Fārenheita, otrs Celsija. Gandrīz uzreiz, tikai acis uzmezdams, viņš izlasīja atmosfēras biļetēnu: "Laiks — 4.30 no rīta; gaisa spiediens — 29,80, pilnigi normāls, temperatūra — 36o pēc Fārenheita." To izlasījis, viņš ar vienu pirksta piespiedienu atkal ieslēdza savu meteoroloģisko kabinetu tumsā.

Trešo kontakta pogu piespiežot, aizdegās naktsgaldiņa spuldze, pie kuras viņš mēdza lasīt un kura bija ierīkota tā; lai gaisma kristu no augšas un no mugurpuses, neapžilbinot acis. Tad pirmais kontakts izdzēsa bumbu pie griestiem. Viņš paņēma no galdiņa pie gultas veselu kaudzi korektūras lokšņu, paņēma arī zīmuli, aizsmēķēja cigāru un sāka lasīt korektūru.