Kad Diks Forests pa stiklotajām divviru durvīm izgāja no savas guļamistabas, viņš vispirms gāja caur ērti ierīkotu ģērbistabu, kur pie palodzēm bija gliti divāniņi, daudz skapju, liels kamīns. No ģērbistabas varēja nokļūt arī vannas istabā, bet viņš devās tālāk caur garo istabu, kurā bija viņa kantoris vai darba kabinets ar visiem darbā nepieciešamajiem piederumiem: rakstāmgaldiem, diktofoniem, skapjiem ar alfabētiskām atvilktnēm, kur glabāt papīrus, grāmatu skapjiem un atsevišķos iedalījumos ierīkotiem plauktiem, kas sniedzās lidz pašiem griestiem.

Aizgājis līdz šīs istabas vidum, Diks piespieda slēdža podziņu, un grāmatām piekrauto plauktu rinda pagriezās uz savas ass, bet aiz plauktiem bija šauras spirālveidīgas kāpnes, pa kurām viņš ļoti uzmanīgi kāpa lejā, lai ar piešiem neaizķertu plauktus, kuri ievirzījās atpakaļ savā vietā.

Lejā viņš piespieda citu podziņu, un atkal tāpat atvērās otra — gara un Šaura istaba, kur gar visām sienām bija plaukti, lidz pašiem griestiem pilni ar grāmatām. Viņš piegāja pie viena no plauktiem un nekļūdidamies paņēma vajadzigo grāmatu. Brīdi pašķirstija grāmatu, uzgāja vajadzīgo vietu, apmierināts palocīja galvu un nolika grāmatu atpakaļ plauktā.

No šīs istabas durvis veda uz segtu eju ar četrstūrainiem betona stabiem, kuriem šķērsām pāri pārlikti Kalifornijas sarkanā ciedru koka slīperi, no sāniem savienoti ar tā paša koka plānākiem baļķiem, uz kuriem bija atstāta koka miza, kas izskatījās kā tumšs grumbuļains samts.