Virsaiši pēc sava stāvokļa tika sasēdināti lielā lokā ap istabu. Es stāvēju Ligunam pie elkoņa. Istabas vidū bija novietota kvasa muciņa un pie tās norīkots vergs, lai iznēsā dzērienu. Vispirms Niblaks teica runu, ar daudziem jaukiem vārdiem lieliski slavēdams draudzību. Pēc tam viņš deva zīmi, vergs piesmēla ķirbja kausu pilnu ar kvasu un pasniedza to Ligunam, kā jau piederējās, jo viņa stāvoklis bija visaugstākais.
Liguns kvasu izdzēra līdz pēdējai pilītei, un es viņam palīdzēju piecelties, lai arī viņš varētu teikt runu. Liguns prata atrast laipnus vārdus it visām daudzajām ciltīm, paslavēja Niblaka dāsnumu par šādu dzīru sarīkošanu, slu- dinaja mieru, ka jau bija paradis, un pēdīgi sacīja, ka kvass esot ļoti labs.
Tad dzēra Niblaks, kurš stāvokļa ziņā nāca tūlīt aiz Liguna, un tad cits pēc cita dzēra arī citi virsaiši saskaņā ar saviem nopelniem un stāvokli. Un visi runāja laipnus vārdus, galā piebilzdami, ka kvass bijis labs, līdz pēdīgi visi bija padzēruši. Vai es teicu, ka visi? Nē, ak,
Bārdainais, ne visi. Jo pats pēdējais bija kliens vīrelis runča paskatā, jauns vēl pēc vaiga, ar šaudīgām un nekaunīgām acīm; tas dzēra saviebies, pēc tam nospļāvās uz grīdas, bet neteica ne vārda.
Nepasacīt, ka kvass bijis labs, ir apvainojums, bet spļaut uz grīdas — tas ir ļaunāk nekā apvainot. Un tieši to viņš izdarīja. Bija zināms, ka tas ir stiksu virsaitis no Jukonas, bet vairāk par viņu nekas nebija zināms.
Kā jau teicu, tas bija apvainojums. Taču liec vērā, ak, Bārdainais: šis apvainojums skāra nevis Nibļaku, dzīru rīkotāju, bet gan visaugstāko virsaiti no tiem, kas sēdēja lokā. Un tas bija Liguns. Istabā nedzirdēja ne skaņas. Visu acis vērsās pret Ligunu, lai redzētu, ko viņš pasāks. Viņš pat nepakustējās. Viņa sažuvušās lūpas nepavērās valodai, nāsis neiedrebējās, ne plakstiņš nenoraustījās. Bet es ievēroju, ka viņa seja pelēcīgi nobālēja, — esmu redzējis, tā nobāluši raugās veci viri drūmos rītos, kad ir bada laiks, kad sievietes vaimanā un bērni činkst, kad trūkst gaļas un nav nekādu izredžu to iegūt. Un tā, kā raugās šie vecie vīri, tā tagad raudzījās Liguns.