Zaļās un oranžās laternās mirdzēja visā pasaulē slavenais restorāns "Ampīrs". Uz galdiņiem, līdzas pārnēsājamiem telefoniem bija izvietotas ar liķieri nolaistītas kartona kartes: "Pēc Mossoveta*" rīkojuma — omletes nav. Saņemtas svaigas austeres."
"Ermitāžā", kur starp nedzīviem, nomocītiem zaļumiem kā pērlītes sērīgi blāzmoja ķiniešu later- niņas, uz estrādes, kuras gaisma griezīgi cirtās acīs, kuplejisti Šrams un Karmančikovs izpildīja dzejdaru Ardo un Argujeva sacerētas kuplejas:
Ak, māmiņ, ko nu iesākšu, Bez olām palicis!!
un ar kājām rībināja čečotku.
Nelaika Vsevoloda Meierholda vārdā nosauktais teātris (viņš pats, kā zināms, 1927. gadā gāja bojā Puškina "Borisa Godunova" iestudēšanas laikā, sa- gažoties trapecem ar kailajiem bajāriem), bija izlicis kustīgu daudzkrāsainu elektrisko izkārtni, kurā pieteica rakstnieka Ērendorga lugu "Vistu krišana" Meierholda skolnieka, republikas nopelniem bagātā režisora Kuhtermana iestudējumā. Līdzās, "Akvārijā", estrādes zaļumos, laistīdamās reklāmas ugunīs un puskailu sieviešu ķermeņu žilbā, aplausu vētras pavadījuma tika izradīta rakstnieka Ļeņivceva rēvija "Vistu bērni", liet pa Tveras bulvāri ar laterniņām abpus purniem garā virtenē soļoja cirka ēzeliši, nesdami uz muguras mirdzošus plakātus "Korša teātri tiek atjaunots Rostāna "Šanteklērs"".