LOGS UZ BEZGALĪBU
Aleksandrs Šaļimovs
Zinātniski fantastiski stāsti
RIGA «LIESMA» 1984
Шалимов Александр Иванович ОКНО В БЕСКОНЕЧНОСТЬ Научно-фантастические рассказы Ленинград «Детская литература» 1980
No krievu valodas tulkojusi Gaida Līvensone Mākslinieks Vasiliļs Selkovs
Tulkojums latviešu valodā. Izdevniecība «Liesma», 1984
SAVĀDAIS VIESIS
Patlaban grasījos beigt populāru apcerējumu par telpu un laiku, te piepeši man šķita, ka dzirdu aiz loga kaut ko skrapstam.
— Muļķības, — es pats sev teicu, — tā ir dzirdes halucinācija — droši vien no pārpūlēšanās. Uzrakstīšu vēl vienu rindkopu un likšos gultā. Tātad: «Laika un telpas neatgriezeniskumu pierāda jau tas vien, ka .. .»
Pēkšņi atkal skaidri izdzirdēju aiz loga dīvaino skaņu. Atri noliku pildspalvu. Jāatzīstas, man kļuva neomulīgi. Es dzīvoju astoņpadsmitajā stāvā. Nama siena dienvidu pusē, uz kuru iziet mans logs, ir pilnīgi gluda, tur nav nedz balkonu, nedz kādu izciļņu. Kas gan varētu būt aiz loga rūts uz šaurās ārējās dzegas? Varbūt tas ir balodis? Ja nemaldos, baloži gan naktīs guļ, jo sevišķi tādā aukstā marta naktī…
Vēlreiz kaut kas noskrapstēja, un tad atskanēja viegls klauvējiens.