Pastāstiet - kā jums un maniem draugiem klājies, kopš pēdējo reizi biju šeit? - es jautāju. - Kā klājas monsieur un madame Klotiem un Esmeraldai?
Žans blenza uz mani, acis izbolījis.
Monsieumeko nav dzirdējis? - viņš jautāja.
Dzirdējis? Ko dzirdējis? - es jautāju. - Es taču tikko esmu ieradies.
Visiem cilvēkiem, kuri dzīvo nomaļos ciemos, vietējie jaunumi liekas pirmās nozīmes svarīguma, un svešinieku nezināšana viņiem ir neizprotama.
Tas ir šausmīgi, šausmīgi! - Žans teica ar parasto baudu, ar kādu cilvēki mēdz paziņot ļaunas vēstis. - Monsieur Klots ir cietumā.
Cietumā! - es pārsteigts izsaucos. - Par ko, ko viņš izdarījis?
Viņš cīnījās duelī, - Žans paskaidroja.
Monsieur Klots cīnījās duelī? - es apstulbis jautaju. - Ar ko,
Dieva dēl?
Ar Žuanu, - Žans atteica.
Bet kāpēc?
Tāpēc, ka Žuans aizbēga ar madame Klotu, - Žans paskaidroja.
Neticami… - es noteicu, sevī nospriezdams, ka nemaz tik neticami tas nav, jo Žuans bija visai pievilcīgs puisis, bet monsieur Klotam jau tuvu pie septiņdesmit.
Ļaunākais vēl tikai priekšā, - Žans teica, klusinādams balsi līdz sazvērnieciskam čukstam.
Ļaunākais?
Ļaunākais.
Kas gan var būt vēl ļaunāks par aizbēgšanu ar cita sievu? - es jautāju.