Bez šaubām, mūsu dienās nekas nav dabiskāks kā redzēt cilvēkus strādājam no rīta līdz vakaram un pēc tam kāršu spēlē, kafejnīcā vai tukšā pļāpāšanā nositam to laiku, kas atliek dzīvošanai. Bet ir pilsētas un zemes, kur ļaudīm šad tad rodas nojausma par kaut ko citu. Vispār tā gan nemaina viņu dzīvi. Tikai uz brīdi ir radusies nojausma, un tas vienmēr ir ieguvums. Orāna turpretī, kā liekas, ir pilsēta bez nojausmām, citiem vārdiem, gluži moderna pilsēta. Tāpēc nav nepieciešams sīkāk pastāstīt, kā mūsu pilsētā mīl. Vīrieši un sievietes vai nu ātri aprij viens otru tā- saucamajā mīlas aktā, vai arī brīvprātīgi stājas ilgā paraduma kalpībā divatā. Starp šīm galējībām bieži nav vidusceļa. Arī tas nav nekas neparasts. Orānā, tāpat kā citur, laika un pārdomu trūkuma dēļ cilvēki ir spiesti mīlēt viens otru, paši to neatskārzdami.
Varbūt neparastākais mūsu pilsētā ir grūtības, ar kādām lajā jāsaduras mirstot. Starp citu, grūtības gan nav īstais vārds, pareizāk Initu runāt par neērtībām. Slimot nekad nav patīkami, taču ir pilsētas un zemes, kuras cilvēkam palīdz pārciest slimību, kurās var savā ziņā ļauties slimībai. Slimniekam vajadzīgs maigums, viņam gribas uz kaut ko balstīties, tas ir gluži dabiski. Bet Orānā klimata pārmērības, darījumi, kas ir svarīgāki par visu, vienmuļā apkārtne, agri satumstošie vakari un vienkāršās izpriecas prasa labu veselību.