Par mātes vecumu mums nekad nav bijis īstas skaidrības tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņa nekad nespēj atcerēties savu dzimšanas gadu; zinu vienīgi to, ka viņa bija pietiekami veca, lai būtu četru bērnu māte. Turklāt viņa neatlaidīgi pieprasa, lai es pa­skaidrojot, ka viņa ir atraitne, tālredzīgi piebilzdama, ka nekad jau nevarot'zināt, ko visu cilvēki spēj iedomāties.

Lai iespiestu piecas piedzīvojumiem un novērojumiem bagātas, jaukas dzīves gadus sējumā, kas apmēros nedrīk­stētu pārsniegt Britu enciklopēdiju, man vajadzēja vielu milzīgi sijāt, apgraizīt, cilāt un pārcilāt, tā ka patiesība no notikumu īstās secības pāri palicis visai maz. Biju arī spiests atteikties no daudzu notikumu un cilvēku attē­lošanas, ko tik labprāt būtu darījis.

Šaubos, vai man būtu izdevies grāmatu uzrakstīt, ja nebijis minēto cilvēku aizrautīgās palīdzības. To atgādinu tādēļ, lai atbildību sadalītu līdzīgās daļās.

Tātad no sirds pateicos:

Doktoram Teodoram Stefanidim. Viņš savā parastajā cēlsirdībā atļāva man izmantot materiālus no viņa nepub­licētā darba par Korfu un dāsni apgādāja mani ar draus­mīgiem kalamburiem, no kuriem dažus esmu izlietojis.

Savai ģimenei. Viņi, paši nezinot, deva ļoti daudz vie­las un krietni man palīdzēja, kamēr rakstīju šo grāmatu, nikni apstrīdēdami katru notikumu, kuru lūkoju ar viņiem pārrunāt; tikai retu reizi viņi bija ar mani vienis prātis.