Ļoti raksturīgi ir arī tas, ka ar laiku manī radās interese par celtniecības mākslu.
Tajā laikā es to uzskatīju kā pašu par sevi saprotamu papildinājumu maniem zīmēšanas dotumiem un priecājos, ka manas mākslinieka talanta robežas paplašinās.
To, ka viss nākotnē izveidosies pavisam citādāk, es, protams, neparedzēju.
* * *
Drīz izrādījās, ka jautājums par manu profesiju atrisināsies ātrāk, nekā to varēja gaidīt.
Man bija tikai 13 gadu, kad es negaidīti pazaudēju tēvu. Šis samērā stiprais cilvēks nomira no sirdstriekas. Nāve bija pēkšņa un bez sāpēm. Tā mūsos visos radīja dziļas bēdas. Tādējādi neattaisnojās viņa sapnis palīdzēt man atrast pareizo ceļu un izbēgt no tām ciešanām, ko piedzīvoja viņš pats. Taču tēvs, nemaz neapzinādamies, ielika pamatu tai nākotnei, par kuru viņam un arī man toreiz nebija nekādu priekšnojautu.
Arī tuvākajā laikā it kā nekas nemainījās. Māte atbilstoši tēva novēlējumam turpināja mani izglītot valsts ierēdņa karjerai. Es, neskatoties ne uz ko, stingri biju apņēmies par ierēdni nekļūt. Tā kā vidusskolā pasniegtie priekšmeti attālināja no mana ideāla, es kļuvu vienaldzīgāks pret tiem. Pilnīgi negaidīti man palīdzēja slimība. Dažu nedēļu laikā tā atrisināja jautājumu par manu nākotni, kā arī strīdu starp mani un tēva mājām. Smags plaušu iekaisums piespieda ārstu kategoriski prasīt, lai pēc atveseļošanās jebkuros apstākļos man neļautu strādāt kancelejās. Arī reālskolas apmeklēšanu nācās pārtraukt vienu gadu. Tas, par ko es sapņoju un cīnījos, tagad tika panākts ar vienu "sitienu". Manas slimības dēļ māte beidzot piekrita manai pārejai no reālskolas uz zīmēšanas skolu.
Tās bija laimīgas dienas, kuras man šķita kā tiešs sapņa piepildījums. Taču tas viss par sapni arī palika. Pēc diviem gadiem nomira mana māte, un tas pielika punktu visiem šiem skaistajiem sapņiem.
Māte nomira pēc ilgas un smagas slimības, kas jau pašā sākumā neatstāja cerības uz izveseļošanos. Neskatoties uz to, šis trieciens pārsteidza mani šausmīgi. Tēvu es cienīju, bet māti arī mīlēju. Smagā īstenība un trūkums piespieda mani tagad ātri pieņemt lēmumu. Nelielie līdzekļi, kas palika pēc tēva nāves, mātes slimības laikā tika ātri iztērēti. Bāreņu pensija, kas man pienācās, bija pilnīgi nepietiekama izdzīvošanai. Man pašam tagad vajadzēja gādāt par iztiku.