Tā kā šie dokumenti nodoti man publicēšanai, vispirms gribu atgādināt lasītājiem, ka nesen traģiski gājis bojā tvaikonis «Stretforda», kas pirms gada devās braucienā, lai veiktu okeanogrāfiskus novērojumus un pētītu jūras dzīles. Ekspedīciju noorganizēja doktors Marakots, pazīs­tamais grāmatu «Pseidokoraļļu formācijas» un «Lap- žauņu morfoloģija» autors. Doktoram Marakotam līdzi devās misters Sairuss Hedlijs, kādreizējais asistents Zoo­loģijas institūtā Kembridžā, Masačūsetsas štatā, bet pirms brauciena — aspirants Oksfordā. Kuģis bija nodots pieredzējuša jūrnieka kapteiņa Hovija pārziņā, un uz tā atradās 23 cilvēku apkalpe, ieskaitot kādu amerikāņu mehāniķi no Meribenka rūpnīcas Filadelfijā.

Visa ekspedīcija ir pazudusi bez vēsts, un vienīgā informācija, kas jebkad saņemta par šo nelaimīgo tvai­koni, bija ziņojums no kādas norvēģu barkas, kuras apkalpe redzējusi kuģi, kas stipri līdzīgs «Stretfordai», nogrimstam okeānā lielās vētras laikā 1926. gada ru­denī.

Vēlāk netālu no traģiskā notikuma vietas tika atrasta glābšanas laiva ar uzrakstu «Stretforda», borta restes, glābšanas boja un klāja dēļi. Tas viss un ilgstošais ziņu trūkums, likās, radīja pilnīgu pārliecību, ka mēs nekad vairs neko nedzirdēsim par šo kuģi un tā apkalpi. Noteik­tāku informāciju par tā likteni sniedza ap to laiku saņemtā dīvainā radiogramma, kas gan nebija viscaur saprotama, taču tikpat kā neatstāja šaubas par to, kādu galu kuģis ņēmis. Tās saturu citēšu vēlāk.