MARATA DĒLS

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

septītais sējums

Mūsu stāsts iesākās 1788.gada 24.augusta rītā Palērojāla dārzā Parīzē.

Pēdējos četros gados te nesaudzīgi rīkojās cirtēji, izcirzdarai pat vecās, cienījamās kastaņas un liepas, kurus vēl lielais kardināls Rišeljē bija iestādījis un zem kuru kuplās lapu paēnas 150 gadus pastaigājās parīzieši. Tagad jaukais parks bija gandrīz vai pavisam nozudis, jo Orleānas hercogs gribēja šo zemes gabalu izmantot un paplašināt savu pili ar piebūvēm. Šīs piebūves tad viņš domāja izīrēt kā veikalu telpas.

Bija palikusi vienīgi lielā liepu aleja, kuras vidū pacēlās slavenais Krakovas koks. Sešpadsmit gadu pirms mūsu stāsta sākšanās, tātad 1772.gadā, Polijas pirmās dalīšanas laikā, ik dienas šā koka ēnā sapulcējās politiķi un žurnālisti. Viņi apspriedās par nabaga Poliju, kuru Krievija un Prūsija sita krustā un kuru Francija bija atstājusi. Šā pulciņa dvēsele bija abats Rojs, kurš stāvēja tiešos sakaros ar Krakovu un tāpēc varēja sniegt jaunākās ziņas no ziemeļiem.