Bez tam abats Rojs bija arī ievērojams stratēģis, kas enerģiski atbalstīja apspiesto Poliju ar militāriem padomiem.

Pie katras izdevības viņš lika uzmaršēt 30, 40, 50 tūkstošu vīru lielai armijai, — protams, vārdos — un tad tikai klausītājiem bija ko brīnīties.

Tā šis karavadonis priestera tērpā bija dabūjis palamu „abats ar trīsdesmit tūkstoš vīriem", un koks, zem kura viņš organizēja manevrus, tika nosaukts par Krakovas koku.

Pa tam Poliju pilnīgi sadalīja kaimiņu valstīm, bet Krakovas koks vēl arvien bija visu politisko sapulču centrs, kuras 1788.gadā nebija mazāk apmeklētas kā 1772.gadā.

Tagad zem Krakovas koka vairs neapsprieda Polijas, bet gan pašas Francijas likteņus. Un abatu ar viņa trīsdesmit tūkstoš vīriem tagad atvietoja Metra kungs, kurš nebija mazāk ievērojama personība. Kā abats Rojs, tā arī Metrs bija kļuvis slavens ar savām jaunākajām ziņām, ko tas zem cienījamā Krakovas koka lapotnes klāstīja visiem Parīzes politiķiem un dienaszagļiem.

Romieši, satikdamies Forumā, trīs gadsimtus ik rītu apjautājās: „Quid novi fert Africa? Kas jauns Āfrikā?"

Franči trīs gadus diendienā jautāja: „Ko Metrs zina no jauna?"

Tā mēs varam nojaust, kāds iespaids bija tiem vīriem, kas prata atbildēt uz pūļa neatlaidīgajiem jautājumiem un arvien pastāstīt kaut ko jaunu.