—   Un jūs?

—   Es esmu lielmaņu naidnieks.

—   Tas ir viens un tas pats.

—   Darba sākumā — jā, bet kad tas ir pabeigts?

—  Ja jau tiktāl esam, gan tad sapratīsimies.

—   Kur jūs šodien ēdīsit pusdienas?

—   Ar tevi, ja gribi.

—   Nāc, pilsoni!

Milzis pienāca klāt mazajam vīrelim un sniedza tam elkoni. Tas pieķērās. Tad abi, nepievērsdami ne mazāko uzmanību pūlim, mierīgi gāja projām, atstādami politiķiem zem Krakovas koka pārspriest nule dzirdēto jauno ziņu.

Palērojāla galā zem arkādēm abiem jaunajiem draugiem, kuri vēl nebija viens otram priekšā stādījušies, nāca pretim diezgan noplucis vīrs, kas tirgojās ar ieejas kartēm.

Tovakar varietē teātri spēlēja pazīstamo lugu: „Ķeizars Arlekins uz Mēness".

—           Dantona kungs, — biļešu pārdevējs teica lielajam, — šovakar spēlē Bordjē. Vai jūs negribat mazu, smuku ložu, labi apslēptu, kur var ņemt līdzi skaistas dāmas un visu redzēt, bet pats palikt neredzams?

Dantons neatbildējis to atbīdīja no ceļa.

Nu biļešu pārdevējs pārgāja otrā pusē un vērsās pie mazā:

—            Pilsoni Marat, varbūt jūs gribat partera biļeti? Tur jūs būsit starp patriotiem vien. Bordjē taču ir viens no jūsējiem. /

Arī Marats neatbildēja, bet aizbīdīja to ar kāju.

Biļešu pārdevējs rūkdams gāja tālāk.

- Mīļais Hebēra kungs, - kāds ielas zēns, kurš jau labu laiku kārām acīm bija noraudzījies uz biļešu paciņu pārdevēja rokā, tam lūdza, - mīļais Hebēra kungs, uzdāviniet man vienu biļeti galerijas stāvvietā.