— Vai tad cilvēkam nav tiesību uz māksliniecisku uztveri? — uzstājīgi jautāja Arizonas Džeks. — Es brīdināju Fergisonu. Viņa mazie putniņi aizvainoja visu manu būtību. Smalki mūzikas lietpratēji ir spējīgi nonāvēt daudz niecīgāka iemesla dēļ. Esmu gatavs samaksāt par savu māksliniecisko uztveri. Es varu iedzert zāles un nolaizīt karoti, bet iedot pārtiku trim dienām nozīmē aizraidīt mani pie veļiem un neko vairāk. Tad bāziet vien mani kapā!
O'Braiens svārstījās. Viņš jautājoši paskatījās uz Cār- liju Mukluku.
— Es teiktu, tiesnesi, ka pārtika trim dienām — tas ir mazliet par bargu, — Čārlijs Mukluks izteica savas domas, — bet te noteicējs esat jūs. Kad mēs ievēlējām jūs par tiesnesi, mēs norunājām pakļauties jūsu lēmumiem, un mēs, dievs mans liecinieks, to darījām un darīsim arī turpmāk.
— Varbūt es patiešām esmu bijis pārāk bargs, Džek,— kā atvainodamies ierunājās O'Braiens, — bet man ir apnikušas šīs slepkavības, un es piekrītu, ka pārtiku izsniedz nedēļai. — Viņš svinīgi nokremšļojās un aši paraudzījās apkārt. — Bet tagadīt mēs varam pielikt punktu šai lietai. Laiva ir sagatavota. Leklēr, aizej pēc pārtikas! Pārējo mēs izlemsim vēlāk.
Arizonas Džeks pateicīgi paskatījās uz viņu un, murminādams kaut ko par «nolādētajiem mazajiem putniņiem», iekāpa laivā, kas berzējās gar krastu.