— Urā! — pūlis auroja.
Marsieši nolaida viņus uz galda. Kliegšana apklusa.
Kapteinis bija saviļņots līdz asarām.
— Pateicos, ļoti pateicos! Tas ir tik aizkustinoši …
— Pastāstiet par sevi, — misters Uuu ierosināja.
Kapteinis nokrekšķinājās.
Klausītāji uzņēma viņa stāstījumu ar sajūsmas un apbrīna saucieniem. Viņš iepazīstināja tos ar saviem biedriem. Katrs no viņiem teica īsu runu, mulsi smaidot pieņemdams dārdošos aplausus.
Misters Uuu uzsita kapteinim uz pleca.
— Prieks redzēt vēl kādu no Zemes! Es arī esmu no turienes.
— Nevar būt!
— Šeit ir daudzi no Zemes.
— Jūs? No Zemes? — kapteinis izbrīnā ieplēta acis. — Kā tas iespējams? Vai jūs atlidojāt raķetē? Vai kosmosa lidojumi notikuši jau agrākos gadsimtos? — Viņa balsī bija saklausāma vilšanās. •— No kurienes … tas ir, no kādas valsts jūs esat?
— No Tuierolas. Pirms vairākiem gadiem es atlidoju ar gara spārniem.
— No Tuierolas. — Kapteinis lēni atkārtoja šo vārdu. — Nezinu tādu valsti. Un kas tie par gara spārniem?
— Un šī ir mis Rrr — arī no Zemes. Vai pareizi, mis?
Mis Rrr pamāja un nedabiski iesmējās.
— Tāpat misters Www un misters Qqq, un misters Vvv!
— Bet es esmu no Jupitera, — kāds vīrs, izriezdam.s krūtis, paziņoja.