Visu šo garo, karsto dienu kanaki gulēja tik ciešā miegā, ka neredzēja, kā laiva iziet atklātā jūrā un, dienvidaustrumu pasāta dzīta, pagriežas uz dienvidiem. Laivu nepamanīja arī garajā braucienā uz Izabellas salu un tad, kad tā, nemitīgi lavierēdama, devās uz Malaitu! ^Mauki ieradās Portadamsā ar veselu bagātību: agrāk te nevienam nebija piederējis tik daudz šauteņu un tabakas. Tomēr viņš te nepalika.,Viņš bija nogriezis baltajam cilvēkam galvu, un viņu varēja glābt vienīgi mežs. Tā nu Mauki atgriezās meža ciemos, nošāva veco Fanfoa un vēl kādus desmit vietējos varasvīrus un pasludināja sevi par vadoni. Kad nomira Mauki tēvs, viņa brālis kļuva par valdnieku Portadamsā un, noslēguši savienību, piekrastes un džungļu iedzīvotāji izveidoja visstiprāko no mūždien savā starpā karojošajām Malaitas ciltīm.
Lielākas par bailēm no britu valdības bija Mauki bailes no visvarenās ziepju vārīšanas sabiedrības «Mēness gaisma». Un kādu dienu viņš džungļos saņēma ziņu, kas atgādināja, ka viņš ir parādā sabiedrībai par nenostrādātiem astoņarpus gadiem. Viņš atbildēja, ka ir ar mieru samaksāt, un tad ieradās neizbēgamais baltais cilvēks, Šonera kapteinis, vienīgais baltais, kas Mauki valdīšanas laikā iedrošinājās spert savu kāju džungļos un iznāca no turienes dzīvs. Šis cilvēks ne tikai iznāca no džungļiem pats, bet arī iznesa sev līdzi septiņsimt piecdesmit sove- rēnu — atlīdzību par nenostrādātajiem astoņarpus gadiem un zināmajām par pašizmaksu dabūtajām šautenēm un tabakas kastēm.