Diena bija saulaina un silta, vērtīgais atradums manī l>ija izraisījis lielisku noskaņu, tādēļ es labprāt paskaid- roju, ka savās literāta-ceļotāja gaitās esmu daudzkārt apmeklējis dažādas indiāņu ciltis Kanādā un Dienvidamerikā un neatlaidīgi vācis dažādus, īpaši dokumentāla i.ikstura materiālus par indiāņu dzīvi, kāds, piemēram, ir sis indiāņu cilts virsaiša dzīves stāsts.
- Jūs domājat, ka šis darbs ir autentisks? Man šķiet, jums būs jāmaina savs viedoklis par Bizona Bērna grāmatu. $
— Nesaprotu. Vai tad Bizona Bērns nebūtu bijis īsts indiānis?
— To es nesaku. Viņš bija indiānis, turklāt lielisks, gudrs cilvēks. Bet kas attiecas uz viņa grāmatu… Es pats par to neko neteikšu. Jūs varat personiski iepazīties ar viņa tuviniekiem, tie jums visu paskaidros …
Un veikalnieks tūlīt uzsauca abiem pārējiem grāmatnīcas apmeklētājiem, kas šķirstīja grāmatas pie attālajiem plauktiem:
— Hallo, Džek, panāciet uz mirkli!
Viens no viņiem, kuru nosauca par Džeku, bija Kanādas karavīru formas tērpā ar kaprāļa uzšuvēm uz aprocēm. Viņa biedrs bija civilā tērpā. Kad abi pagriezās uz mūsu pusi, es uzreiz ieraudzīju, ka tie ir indiāņi. Enerģiskais veikalnieks mūs iepazīstināja, pārspīlēti svinīgi izceldams mani kā rakstnieku—speciālistu indiāņu jautājumos, kurš grib izpētīt Bizona Bērna biogrāfiju un viņa grāmatas tapšanas gaitu.