laktus un paskaidrojumus. Es šeit uzkavēšos vairākas nedēļas sanatorijā. Mēs varēsim bieži tikties.
Un tā mēs tikāmies gandrīz katru dienu. Stundām ilgi sarunājāmies un kļuvām sirsnīgi draugi. Viņi bija nenogurdināmi stāstītāji un, kā man likās, ļoti spilgti attēloja notikumus, kas bija risinājušies pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem. Džeka Dēvisa detalizētās atmiņas man likās ārkārtīgi interesantas un noderīgas. Vairākus gadus — gandrīz līdz pašai traģiskajai Mazā Bizona nāves stundai — Džeks bija atradies viņa tuvumā un pildījis il kā sekretāra pienākumus. Viens no Džeka uzdevumiem bijis vairākkārtēja šo Mazā Bizona atmiņu pārrakstīšana. Kaut gan trīspadsmit gadi jau bija pagājuši kopš autora nāves, kaprālis precīzi atcerējās ne tikai nodaļas, kuras viņš bija pārrakstījis, bet arī daudzas sīkas detaļas, pat atsevišķus vārdus un veselas sarunas, kādas Mazais Bizons bija ietilpinājis savā darbā. Kaprālis ar lielu neatlaidību un rūpību visu to atstāstīja, un es cītīgi pierakstīju.
Pateicoties šīm brāļu Dēvisu atmiņām, pierakstīju vairākas klades ar lielisku pirmavota materiālu. Fragmenti, kas sākumā bija ārkārtīgi haotiski, pamazām atrada katrs savu vietu un izveidojās viengabalaina pagātnes aina. Kad pēc vairākām nedēļām mēs atvadījāmies Vinipegas stacijā, šīs piezīmēs jau veidoja nobeigtu pirmavota materiālu tālākam darbam pie grāmatas.