- Tas nekas. Uzzīmē man jēriņu.
Tā kā nekad nebiju zīmējis jēriņu, es uzmetu vienu no tiem diviem vienīgajiem zīmējumiem, ko pratu zīmēt, proti, neuzšķērsto čūsku ar ziloni vēderā. Biju ārkārtīgi pārsteigts, kad izdzirdu mazo puisēnu atbildam:
-Nē! Nē! Es negribu ziloni čūskas vēderā. Čūska ir ļoti bīstama, un zilonis ir ļoti liels un neveikls. Manās mājās viss ir tik mazs. Man vajag jēriņu. Uzzīmē man jēriņu. Un es uzzīmēju.
Uzmanīgi apskatījis zīmējumu, puisēns iebilda:
- Nē! Šis jau ir galīgi slims. Uzzīmē citu. Es uzzīmēju.
Mans draugs mīļi un iecietīgi pasmaidīja: - Vai tad tu neredzi… Tas nav viss jēriņš, bet auns. Viņam ir ragi…
Es vēlreiz pārlaboju zīmējumu. Taču puisēns to noraidīja tāpat kā visus iepriekšējos:
- Šis ir pārāk vecs. Es gribu jēriņu, kas ilgi dzīvotu.