
Ar laiku viņš norūdījās. Viņš ir dzimis bokseris un neticami sīksts. Viņam nav sirds. Viņš ir ledus gabals. Cik vien atceros, viņš nekad nav vienlaikus izteicis vairāk par dažiem vārdiem. Bet dara savu darbu un to prot.
— Es viņu pazīstu, — sekretārs piebilda. — Viņš diezgan daudz pie jums strādājis.
— Visas mūsu slavenības izmēģinājās ar viņu, — Robertss apstiprināja. — Un viņš pārņēma no tām visu. Zinu, ka dažas no tām viņš varētu uzveikt. Bet viņš nemīl boksu. Man šķiet, ka viņam nekad tas nav bijis pie sirds. Man tā liekas.
— Pēdējos mēnešos viņš cīkstējies dažādos mazos klubos, — Kellijs sacīja.
— Jā gan. Bet es nezinu, kas viņu spiedis to darīt. Varbūt viņam pēkšņi pamodusies slavaskāre. Viņam cita pēc citas bijušas vairākas uzvaras, un viņš uzveicis visus vietējos puišus. Visticamāk, ka viņam ir bijusi vajadzīga nauda, un viņš krietni nopelnīja, lai gan pēc viņa apģērba tas nav manāms. Dīvains zellis. Neviens nezina, ar ko viņš nodarbojas. Neviens nezina, kā viņš pavada savu brīvo laiku. Pat tad, kad viņš boksējas, pēc mača viņš nozūd un iekrīt kā ūdenī.. Dažreiz viņš pazūd veselām nedēļām. Padomus neuzklausa. Tas, kurš kļūs par viņa menedžeri, nopelnīs veselu kapitālu, tikai viņš pats negrib to ievērot. Kad slēgsiet līgumu, jūs redzēsiet, kā viņš uzstāsies, lai viņam samaksā skaidrā naudā.
