Jans dc - Vitts arī piekrita šādai pilsoņu gribai, bet Kornēlijs de - Vitts, riskēdams ar savu dzīvību, atteicās aktu parakstīt pat tad, kad pilsoņi ielenca Dordrcchtā viņa namu un piedraudēja ar nāvi. Tikai sievas iespaidots, Kornēlijs parakstīja aktu, piezīmēdams, ka viņš to dara spaidu kārtā.
Kas attiecas uz Janu de - Vittu, tad jāsaka, ka arī viņš no savas ātrās piekāpības līdzpilsoņu priekšā maz laba guva. Dažas dienas vēlāk uz viņu izdarīja atentātu, ievainojot to vairākiem dunča dūrieniem, no kuriem tas gandrīz nomira.
Bet tas vien Oranijas prinča piekritējus neapmierināja. Brāļi de - Vitti viņiem šķita šķērslis tālākiem nodomiem. Ko nevarēja panākt ar dunča palīdzību, to centās panākt ar apmelošanu. Šai ziņā de - Vitla ienaidniekiem nāca palīgā jau minētais ārsts Tikelars.
Viņš paziņoja, ka Kornēlijs de - Vitts, būdams jaunās reformas un Oranijas prinča nāvīgs ienaidnieks, sarīkojis uzbrukumu prinča dzīvībai, nolīgstot par slepkavu viņu, Tikclaru. Tomēr nevarēdams šo noziegumu pastrādāt, viņš, Tikelars, atklātībai paziņojot de - Vitta drausmīgo sazvērestību.