Šis liekulīgais nelietis darbā laida visu savu izdomas spēju, lai pilsoņus pārliecinātu, cik zems un nekrietns bija Kornēlijs dc - Vitts, kādas milzu summas tas viņam piesolījis un cik velnišķīgus plānus tas izstrādājis prinča noslepkavošanai.

Katru viņa frāzi uzvtēra satracinātais pūlis un pavadīja ar sajūsmas saucieniem pret Oranijas princi, bet lamu vārdiem pret brāļiem de - Viltiem.

Pūlis bija gatavs nolādēt netaisnos tiesnešus,'kuri ļāva sveikā izkļūt tik šausmīgam noziedzniekam, kāds bija šis Kornēlijs de - Vitts. Bet uzkūdītāji tajā pašā laikā čukstēja:

—     Viņš aizbēgs neaizskarts! Viņš strādās tālāk!

Citi sauca:

—        Ševeningenā jau viņu gaida franču kuģis. Tikelars pats . to redzējis.

—         Lieliskais Tikelars! Varonīgais Tikelars! — pūlis rēca vienā balsī.

—         Bet vai jūs nedomājat, — kāds jautāja, — vai kopā ar Kornēliju var aizbēgt arī viņa brālis Jans, tāds pats noziedznieks kā viņš?

—        Un šie nelieši Francijā izšķiedīs mūsu naudu, kas saņemta par mūsu kuģiem, mūsu arsenālu, mūsu būvētavām, kas pārdotas Ludvigim XIV.

—         Neļausim viņam aizmukt! — Uzsauca kāds patriots, iedams citiem pa priekšu.

—     Uz cietumu! Uz cietumu! — kliedza pūlis.

Pie šiem kliedzieniem pilsoņu soļi kļuva straujāki, rokas instinktīvi pielādēja musketes un acīs iedegās ļaunas dzirkstis.