Nav nekāda iemesla slēpt lasītājiem, ka pilsēta, kur sākas šis neparastais stāsts, atrodas Virdžī- nijā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Ja vēlaties, nosauksim šo pilsētu par Vostonu un novietosim to Potomakas labajā krastā; taču mums liekas ne­vajadzīgi precīzāk norādīt šās pilsētas koordinā­tes, jo būtu veltīgi to meklēt pat vislabākajās Sa­vienoto Valstu kartēs.

Togad 12. marta rītā vostonieši, kas tai laikā šķērsoja Ekseterstrītu, varēja ievērot kādu eleganti ģērbušos jātnieku, kurš lēnām jāja augšup un le­jup pa stipri kraujo ielu un beidzot apstājās Kon­stitūcijas laukuma, gandrīz pašā pilsētas centrā.

Jātniekam, kas bija vistīrākā jenkija tipa vīrie­tis — šim tipam nenoliedzami piemīt savdabīgs aristokrātisms, — nevarēja būt vairak par trīsdes­mit gadiem. Viņš bija garāks neka vidēja au­guma, ar skaistu un spēcīgu stāvu, tumšiem ma­tiem un kastaņbrūnu bārdu, kas, smaili apcirpta, pagarināja viņa seju, kura ap lūpām bija rūpīgi noskūta. Plats apmetnis sniedzās viņam līdz pat lieliem, aizmugurē veidojot apaļas krokas uz zirga krustiem. Viņš tikpat veikli, cik stingri vadīja savu diezgan straujo jājamzirgu. Visa viņa stāja liecināja, ka viņš ir darbīgs un notrikls cilvēks, un arī visai impulsīvas dabas.